Latvija un Amerika ir pietiekmi atšķirigas valstis,tapēc tikai pašsaportami,ka latvietis kurš parvācies uz Ameriku sailgosies pēc noteiktām lietam, kas viņam atgādina par savu dzimteni.
Sēnes!Sēnes!Senēs!
Teikšu godīgi, manuprat, sēņošana mums Latvijā ir nacionāla apsēstība.Latvieši ir ne tikai traki pēc sēņu mērcēm un zupām, bet arī to saglabašanai ziemai.Protams mīlam arī pašu sēņošanas procesu!
Latvijas klimats ir ideāls sēņu audzēšanai, un sezona parasti sākas agrā rudenī. Jau no augusta var manīt vietējos iedzīvotājus vilcienos un autobusos ar groziem, kas pilni ar tikko lasītām sēnēm. Sēņu meklēšana, baudot svaigu gaisu, ir nomierinošs un dvēseli dziedinošs process.
Tapēc šis noteikti ir process, kas latvietim pietrukst esot Amerikā.
Īsts dārzs pagalmā
Vēl viens dvēseli dziedējošs process, kas latvietim var likt sailgoties pēc dzimtenes ir kārtīgs darzs vai savs mazdārziņš pagalmā.
Ģimenes nodrošināšana ar pārtiku ir nozīmīga, it īpaši, ja dzīvojat laukos. Protams, uzturēt savu dārzu,tas ir smags darbs un prasa daudz zināšanu. Tiklīdz iekodies svaigā un garšīgā, paša audzētā tomātā vai gurķi… Ši garšā ir šo pūļu vērta.
Dārzeņi un augļi no lielveikala var izskatīties svaigi un garšīgi, bet, runājot par garšu, tie garšo daudz savādāk nekā pašu audzētie.
Vārda dienu atzīmēšana
Latvietis katru gadu saņem vienu palildus svētkus.Protams,tikai tad,ja viņš dzīvo Latvijā. Ja esot ASV,teiksi,ka šodien ir tava varda diena uz tevi skatīsies neizpratnē.
Vārda dienas svinam ļoti līdzīgi kā dzimšanas dienas. Ēdam kūku, saņemam ziedus un pavadam laiku ar mīļajiem. Galvenā atšķiribā starp dzimšanas dienu un varda dienu, par tavu varda dienu zināsi visi kam ir kalendārs,bet dzimšanas diena,tomer jaieaugmē un pašām vai tā jaieraksta kalendāra.
Latviešu vardu kalendārā ir atzīmēti aptuveni 1000 dažādu vārdu, parasti līdz četriem katru dienu. 22. maijs ir svētku diena tiem cilvēkiem, kuru vārdu kalendārā nav. Neviena vārda diena kalendārā nav atzīmēta 29. februārī (garajā gadā)
Latvijas produkti
Kā latvietei kas dzīvo arzemēs,man ļoti pietruks daudzu latviešu produktu garšas. Sakot ar kārtīgu rudzu un saldskābo maizi. Nu jau esmu atmetusi roku idejai,ka spešu atrast maizi kas kaut mazliet garšotu kā “Liepkalnu” maize, “Ķelmēnu” rupjmaize, “Kuršu” sēklu rupjmaize vai “Lāču” burkānmaize.
Jau minēju iepriekš latviešu īpašās attiecības ar sēnēm, un es neesmu izņēmums. Ārzemēs dzīvojot, sapņos rādās mammas marinētās beciņas un gaileņu mērce vai arī varītās bērzlapes ar sāli. Pietrūkst arī citu Latvijas dabas velšu -Lācenes, mellenes, aronijas, cidonijas… Dzidrie āboli, cukuriņi un meža zemenes!
Kas attiecās uz saldumiem, ja kāds brauc ciemos no Latvijas, vienmēr prasu, lai man atved “Serenādi” vai “Kārums” sieriņus.
